Graudu elevatoru pareizs remonts

2016. gada raksts

     Lielākā daļa betona graudu elevatoru Baltijā ir vismaz 25 gadus veci, lielākā daļa vēl vecāki. Tā kā tie ir celti padomju laikā, elevatorus un līdzīgas būves pārsvarā būvēja cietumnieki, kas jau saknē izsaka būvniecības kvalitāti un rūpību ar kādu tos cēla. Tai pat laikā, tās ir iespaidīgas augstas celtnes, kuras ir būvētas no dzelzsbetona blokiem vai monolīta lējuma. 90 procentos šīs ēkas nav pieredzējušas kvalitatīvus atjaunošanas darbus, kas ir atstājis nozīmīgu laika robu elevatoru, kā vizuālajā tēlā, tā konstruktīvajā izturībā. Galvenais problēmu cēlonis ir vecie jumti, kas neveicot to pamatuzdevumu - aizsardzību no ūdens, bojā pārējo betona konstrukciju, kā mēs visi zinām, dzelzsbetons sastāv no armatūras un betona, savukārt betonam atrodoties agresīvā slapjā vidē, armatūra sāk rūsēt un betons līdz ar to plaisāt un birt. Armatūra ir tas, kas satur šo betonu kopā. Kā papildus efekts, kas šo betona un armatūras atdalīšanos veicina un, kas parasti ir sastopams darba torņos, ir patstāvīga spēcīga vibrācija. 90. gados, kad elevatorus pārņēma uzņēmēji, tos mēdza vienkārši pārkrāsot un, ja paveicās, uzlīmēt jaunu slāni ruļveida materiāla, ta kā tas bija jaunums tirgū, tad līmēja kā mācēja un ekonomijas labad izmantoja tikai ruberoīda virslāni, kas bez apakšslāņa nevar ilgi būt hermētisks. Fasādes krāsoja ar lētām krāsām, kas pirmkārt neaizsargāja betonu, otrkārt nevienmēr bija paredzētas ārdarbiem un videi, kurās būs jākalpo. Ja graudu bunkuri tecēja, tos vienkārši piesmērēja ar hermētiķi. Šādi bija paņēmieni, ar kuriem mēģināja būves uzturēt kārtībā. 

     Kopš 2009. gada Sia Falkors Building industry sāka nodarboties ar betona elevatoru kvalitatīvu atjaunošanu un apkalpošanu, nevis novršot problēmas rezultātu, bet novēršot problēmu pamatā. Mēs ļoti ilgi meklējām tehnoloģiju, kas ietvertu sevī kvalitatīvu betona remontu un kalpotu kā aizsarglīdzeklis nākotnē, līdz nonācam pie specializētas materiālu grupas, kā rezultātā ir iespejams ne tikai aiztaisīt sabirušās vietas un uzlabot elevatora vizuālo tēlu, bet atjaunot betona konstruktīvās īpašības un piedot tam labu vizuālo tēlu. 

      Ja runājam par pilnīgu graudu elevatora atjaunošanu, tad tas ir komplekss pasākums, nav iespējams remontēt tikai elevatora problēmātiskās vietas. Šis pasākumu komplekss ietver sevī pilnu fasādes remontu, no sākuma elevatora ēka tiek nomazgāta ar augstspiediena ūdens strūklu, pēc tam ar roku darbu tiek atkaltas visas plaisas, nosists viss liekais, demontētas visas liekās iekārtas, caurules, stiprinājumi utt., pēc tam viss, kas ir atkalts (tie parasti ir aptuveni 30-60 procenti visas fasādes laukuma) tiek gruntēts ar specializētu grunti, kuras sastavā ir antikorozijas līdzekļi, respektīvi grunts darbojas, gan kā grunts remontsastāviem, gan kā konservācijas līdzeklis armatūrai. Nākamais solis ir virsmas špaktelēšana, ko veic ar speciālu remonta sastāvu, kurš satur sevī šķiedru, kas piesaista remontsastāvu pie veca betona un, tai pat laikā sasaista savā starpā. Šis remonta sastāvs ir pietiekami elastīgs, lai darbotos kopā ar esošo betona sienu un tik ciets, ka mehāniski to iespaidot ir praktiski neiespējami. Nākamais solis ir šo atjaunoto virsmu aizsargāt no laika apstākļiem un agresīvās vides, priekš tā tiek izmantota speciāli šai tehnoloģijai atbilstoša krāsa, pielietojot šo krāsu ir svarīgi atcerēties, ka tai ir jābūt pietiekami lielai tvaika caurlaidībai, jo atrodoties bunkuros graudi karst un izdala mitrumu, kas arī neizdalās vienmērīgi, kas nozīmē ka mitruma caurlaidība vietām būs stipri lielāka, ka citur. Tādēļ, lai krāsa neatluptu no betona, tai jābūt ar pastiprinātu tvaika caurlaidību, lai tā kalpotu ilgi un aizsargātu betonu, tai pat laikā, ja tā aizsargā betonu no ārējiem vides apstākļiem, tai ir jāpasargā betons no lietus, mitruma un sūnām.

      Pēc betona remonta darbiem, tiek saliktas palodzes uz visiem izbīdījumiem, kur tās nepieciešamas, tiek izveidoti hermētiski pieslēgumi pie visām konstrukcijām, kur tas nepieciešams un sāk mainīt jumta segumu. Mūsdienās jumta segumu materiālu izvēle ir lielāka, kā pie šo elevatoru celtniecības - PVC, ruberoids un citas hidroizolācijas, galvenais ieklājot hidroizolaciju  ir veikt pareizus pieslēgumus pie aspirācijām, konstrukcijām un citiem uz jumta izejošiem priekšmetiem, ir jāizveido pareizi jumta slīpumi, lai uz jumta nekrātos ūdens un vienmerīgi tecētu prom, vēl ir jāparedz ventilāciju, lai mitrums var izgarot, nevis sūkties iekštelpās un uzpūst jumtu, ja tiek izmantots ruberoids, tad iestrādā airatorus, kas ir mazi ventilācijas izvadi pa visu jumtu. Svarīgi ir neatstāt vecās margas, jo tās būs pirmais riska faktors ūdens iekļūšanai betonā, tādēļ, ja jumts tiek izmantots tehniskiem vai kādiem citiem procesiem, ieteicams ir uzlikt jaunas margas, kuru stiprināšanai nav nepieciešams urbt jumtā caurumus. Svarīgi ir aprīkot jumtu ar kolektīvajiem drošības līdzekļiem, jo pirmā gada laikā taps skaidrs vai remonta laikā nekas netika palaists garām, piem., ūdens bunkurā var sākt tecēt pat no mikroplaisas vai neaiztaisītas poras betonā un, ja elevatora fasādes apjoms ir no 5000 līdz 40 000 m2, tad risks palaist garām vienu mikro plaisu vai trīs kvadrāt milimetru lielas poras ir visai liels, savukārt, ja nav paredzēti kolektīvie drošības līdzekļi, elevatora tālākai apkalpošanai pastāv risks sabojāt jumta segumu vai vējmalu, it sevišķi, ja nākotnē elevatorā strādās kāds cits uzņēmums un veiks ar fasādi un jumtu nesaistītus montāžas vai demontāžas darbus.