Daudzstāvu māju paneļu šuves

Energo efektivitātes uzlabošana veicot pareizu starp paneļu šuvju aizpildīšanu

         Katru gadu mēs maksājam par apkuri arvien vairāk un vairāk, kas nopietni iespaido ikvienas vidusmēra ģimenes budžetu. Varētu maksāt vairāk … ja vien ar to pietiktu, lai garantētu komfortu un labāku mikroklimatu telpās. 

          Realitāte ir skarba – mikroklimats dzīvokļos ir tālu no vēlamā. Kā to uzlabot? Periodā pirms apkures sezonas sākuma dzīvokļos ir vēsi un drēgni, ziemas periodā pat pie karstiem radiatoriem nav omulīgi, jo sienas ir mitras, vēsas, gaisa temperatūra iekštelpās pārāk zema, lai radītu komforta sajūtu, istabu stūros un kaktos pelē tapetes, gala sienas ir aukstas. 

     Kas telpas padara nemājīgas un kā panākt, lai mājoklis būtu silts un omulīgs; kā ar mazāku siltumenerģijas patēriņu un samazinātām izmaksām tomēr telpās radīt komfortu? Atbilde ir viena – jāveic korekta ēku siltināšana, rēķinoties, ka tas ir pasākumu komplekss, nevis tikai sienu siltināšana. Un viena no kompleksā pasākuma sastāvdaļām ir lielpaneļu ēku šuvju siltināšana, kas tiks aplūkota šajā rakstā. 

     Caur šuvēm pazūd liela daļa siltuma enerģijas Latvijas atrodas nepateicīgā un nepastāvīgā klimatiskajā zonā. Ziemā ārējā gaisa temperatūra dažkārt nokrīt līdz -20°C un vairāk, vasarā, savukārt, sasniedz +25°C un vairāk. Ziemas un rudens periodi ir izteikti mitri, bieži viesi ir lietavas un slapjdraņķi. Relatīvais gaisa (RH) mitrums nereti pietuvojas 100%. Tie ir skarbi apstākļi, kurus nekvalitatīvām būvēm grūti izturēt. Visvairāk laika kaprīzēm pakļautas ēku arējās sienas, tām ir arī visatbildīgākais uzdevums - ne tikai nodrošināt ēkas konstruktīvo stabilitāti, bet arī pasargāt iemītniekus no apkārtējās vides nelabvēlīgajiem faktoriem. Ēku norobežojošās konstrukcijas varētu salīdzināt ar virsdrēbēm – ja tās ir sausas, tad ir silti arī aukstā laikā, ja virsdrēbes ir mitras, tad arī siltā laikā nav omulīgi. Veicot ēku siltumenerģijas zudumu izpēti, praksē redzams, ka šis „apģērbs” vairums gadījumu sagādā problēmas. Siltumu uz āru devīgi izstaro sienas, logi, durvis un ... šuves. Un, jo mitrāka ir siena, jo lielāki ir siltuma zudumi. Ja šuves pildījums starp paneļiem ir saplaisājis vai, vēl ļaunāk, pildījums ir zudis, tad divu konstruktīvo elementu savienojuma vieta ir kā caurums, pa kuru notiek siltā un aukstā gaisa apmaiņa. Kāpēc tā notiek? Lūk, daži piemēri: Kāpēc šīs šuves nepilda savu funkciju? Modernajā celtniecībā plaši tika un tiek lietoti rūpnieciski izgatavoti pusfabrikāti, tādi kā sienu paneļi, logi, durvis, un citi elementi. Šie elementi atvieglo būvnieku darbu, paātrinot montāžas procesu. Gatavos rūpnieciskos elementus savstarpēji savieno šuves un no šuvju kvalitātes lielā mērā atkarīga ēkas siltuma noturība. Celtniecības kļūmes un paviršības visvairāk tiek pieļautas tieši šuvju izveidē. Gandrīz visus celtniecības materiālus vairāk vai mazāk iespaido temperatūras izmaiņas. Temperatūrai paaugstinoties, materiāli izplešas, temperatūrai samazinoties, materiāli saraujas. Tas nozīmē, ka arī materiāls, ar kuru pildīta šuve un pati šuve, temperatūras izmaiņas ietekmē „staigā”. Var būt arī citi iemesli, kas izraisa šuves izmēra maiņas, piemēram, dažāds mitruma daudzums materiālos, ēkas pamatu svārstības, materiālu rukums, konstruktīvo elementu svars, kas „spiež” uz šuvi. Lielākas svārstības raksturīgas metāliem, ja salīdzina ar betonu. Šuves uzdevums ir elastīgi reaģēt uz svārstībām un pasargāt no defektiem konstruktīvos elementus, vienlaicīgi šuvē nedrīkst iekļūt mitrums un gaiss. Kā to var panākt? Pieredze rāda, ka šuves, kuras ir aizdarītas ar specializētām un kvalitatīvām masām, lieliski pilda tām uzticēto funkciju. Varbūt neprofesionāļiem ar aci nav pamanāms, bet precīzie ēku mērījumi uzrāda iespaidīgas betona elementu svārstības klimatisko apstākļu ietekmē. Jebkurš betona būvelements, ja vien tas nav bojāts, svārstās kā viens vesels. 1 m garam betona panelim temperatūras svārstību ietekmē gada šķērsgriezumā gabarīti var mainīties par 1 mm, tātad 6 m garam panelim gabarīti var mainīties jau par 6 mm. Ar ko tradicionāli mēdz aizpildīt šuves starp betona paneļiem? Ar betona javu. Jebkurš būvniecības profesionālis zina, ka betons kā materiāls ir izturīgs uz spiedi, bet vājš uz stiepi. Kas notiek paneļiem svārstoties? Vasarā, palielinoties temperatūrai, paneļi kļūst „garāki” un sāk spiest uz savienojuma šuvi no abām pusēm. Nespējot šuvi saspiest, panelis plīst. Plīst visvājākajā vietā, kas parasti ir loga aila. Ziemas periodā notiek pretējs process – panelis „kļūt īsāks”. Šajā gadījumā betona šuves platums palielinās, no tās, zaudējot saķeri, atdalās pildījums un izveidojas atvere, pa kuru izplūst ēkas siltums. Secinājums: nepieciešams tāds šuves pildījums, kas spētu godam veikt tam uzticētās funkcijas. Šuves pildījumam jābūt elastīgam, mehāniski izturīgam, noturīgam ilgā laika posmā, spējīgam elastīgi reaģēt uz temperatūras un konstruktīvo elementu gabarītu izmaiņām. Šuves pildījumam jābūt noturīgam pret mitrumu. Vai ir pieejami kvalitatīvi pildījumi šuvēm? Vai Latvijā ir pieejami kvalitatīvi pildījumi šuvēm un informācija par šuvju pildīšanas metodoloģiju? Jā ir. Darbu secība 1.Vispirms šuve jāatbrīvo no iepriekšējā materiāla, kas savu funkciju vairs nepilda. 2.Šuvē 2-3 cm dziļumā tiek ievietota speciāla aukla, kas nodrošina pareizu šuves formu, veic siltumizolācijas funkciju, samazina trokšņu līmeni, ekonomē šuves pildījuma masas patēriņu. 3.Šuves ārējā daļa tiek aizdarīta ar poliuretāna masu (nesajaukt ar poliuretāna putām). Šī masa, polimerizējoties no mitruma apkārtējā gaisā vai materiālos, pārvēršas gumijai līdzīgā materiālā. 4.Šuves dziļumā aiz auklas, veicot šos darbus, tiek atstāts gaisa kanāls visas ēkas augstumā. Šis kanāls ar mazām plastmasas caurulītēm tiek savienots ar ārpusi. Tā kā ēkas siena gandrīz vienmēr ir siltāka kā apkārtējais gaiss (vasarā ārsienu silda saule, ziemā siltums no iekštelpām), tad šuvē izveidojas lēna gaisa kustība virzienā uz augšu, tā vēdinās un vienmēr ir sausa. Mitrumam ir tendence plūst uz to pusi, kur ir sausāks, tas nozīmē, ka mitrums no paneļiem pārvietojas uz šuves pusi un ēkas konstrukcijā nekrājas mitrums, kas to var sabojāt. Aprakstītie darbi plaši tiek veikti Skandināvijas valstīs un Igaunijā, nedaudz mazākos apjomos arī Lietuvā, taču Latvijā šie darbi lielpaneļu dzīvojamajās ēkās pagaidām netiek veikti. Latvijā bieži vien mēģina bezcerīgi pārrakstīt fizikas likumus, it īpaši sabiedriskajā sektorā. Atvērtāks un ieinteresētāks korektai ēku siltināšanai ir privātais sektors – šajās ēkās ir vērojami labas prakses piemēri lielpaneļu ēku šuvju kvalitatīvam pildījumam, ko varētu novēlēt visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā.

Zemāk iespējams apskatīt šuvju renovācijas tehnoloģiju.

Šuvju_renovācijas_tehnoloģija.pdf


Created with Mozello - the world's easiest to use website builder.

 .